šķebīgs
šķebīgs -ais; s. -a, -ā
šķebīgi apst.
Tāds, kas šķebina.
Piemēri..Didzis pielika glāzi pie lūpām. Ielietais šķidrums oda neparasti, šķebīgi. Viņš pagaršoja - riebīgs. Nolika glāzi atpakaļ.
- ..Didzis pielika glāzi pie lūpām. Ielietais šķidrums oda neparasti, šķebīgi. Viņš pagaršoja - riebīgs. Nolika glāzi atpakaļ.
- Laikam no ogļu šķebīgās dvingas Austrim sametās nelabi.
- Kad izvēmu [slīkstot] sarīto ūdeni, kļuva mazliet vieglāk, tomēr līdz pat mājām dūša bija šķebīga.
Stabili vārdu savienojumiŠķebīga (arī pliekana) dūša.
- Šķebīga (arī pliekana) dūša sar. — Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Avoti: 7-2. sējums