šķipsna
šķipsna -as, s.
1.Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
PiemēriViņa aizskrēja pie nesasietajām kviešu kopiņām, ātri satvēra saujā labības šķipsnu..
- Viņa aizskrēja pie nesasietajām kviešu kopiņām, ātri satvēra saujā labības šķipsnu..
- Vecais Krūze sakārtoja žagaru kaudzi, uzlasīja dažas nobirušas siena šķipsnas un gāja uz istabu.
- Rudzu maizes klaips galdā. Sāls šķipsna.
- «Derētu izkaisīt laukā ap [slēptuves] ieeju kādu šķipsnu šņaucamās tabakas, tad te neviens suns nekašņātos, nošķaudītos un muktu prom.»
- pārn. Kāda saulstaru šķipsna, kas iesniedzās šķūņa otrā galā, apgaismoja pasīku vīriņu ar bālu, neskūtu seju..
1.1.Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
PiemēriPalikuši tie paši ogļu melnie mati, kas ne vairs taisnām šķipsnām, bet viegliem viļņiem krita uz pleciem..
- Palikuši tie paši ogļu melnie mati, kas ne vairs taisnām šķipsnām, bet viegliem viļņiem krita uz pleciem..
- Zuze atglauž no pieres sirmo, rasā savilgušo matu šķipsnu, pastumj zem lakata.
- Trīsdesmit septītais [slimnieks] - bija garš, vēl taisns, sirms vīrs, kuram bārdā sirmās šķipsnas jaucās ar melnajām..
Avoti: 7-2. sējums