šķirīgs
šķirīgs -ais; s. -a, -ā
šķirīgi apst., pareti
1.Tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām).
PiemēriTā bija sparīga, šķirīga sieviete.
1.1.Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
PiemēriDarbs tam šķirīgi secās.
Avoti: 7-2. sējums