šķirīgs
šķirīgs -ais; s. -a, -ā
šķirīgi apst., pareti
1.Tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām).
PiemēriTā bija sparīga, šķirīga sieviete.
- Tā bija sparīga, šķirīga sieviete.
- Pa tam Jānis.. lasīja.. rindas, ko bija veidojusi Ievas roka, kura bij veikla un šķirīga visos darbos, tikai ne rakstīšanā.
1.1.Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
PiemēriDarbs tam šķirīgi secās.
- Darbs tam šķirīgi secās.
Avoti: 7-2. sējums