šķisties
šķisties šķietos, šķieties, šķietas, pag. šķitos; refl.
1.Šķist1.
PiemēriViss šķitās tik skaidri un pareizi, ka viņam nebija jāmelo, lai atbildētu paša nemierīgajām domām.
- Viss šķitās tik skaidri un pareizi, ka viņam nebija jāmelo, lai atbildētu paša nemierīgajām domām.
- Viņš klausījās, māja ar galvu un šķitās saprotam. Bet patiesībā dzirdēja tikai pa pusei un domāja savu.
- ..līdzīgi rēnajai miglai, kas šķietas šūpojamies visā mežā, ļaudis sajūt siltumu strāvojam arī savā sirdī.
- Ziemeļu pusē reizēm uzliesmo it kā tāla ugunsgrēka blāzma. «Šķietas kāvi,» Mārča tēvs brīdi vēro.
3.tikai 3. pers. Šķist3.
PiemēriMan šķietas, kā kad šis nebūtu ziemas, bet vasaras vakars.. Man atkal uznāk vecie sapņi par gāršu, par upi un līčiem.
- Man šķietas, kā kad šis nebūtu ziemas, bet vasaras vakars.. Man atkal uznāk vecie sapņi par gāršu, par upi un līčiem.
- Viņam šķitās, ka ausīs ieskanējusi savāda tāla dūkoņa. Sirds viņam gluži notirpa spēja prieka sajūsmā.
4.tikai 3. pers.: šķietas, šķitās; modāla vārda nozīmē Šķist4.
PiemēriUn saules spožums tik nepārtraukts, Ka, šķietas, ar sudraba gaismu.. sāk apaugt Tas tīmeklītis Starp divu priedīšu galotnēm.
- Un saules spožums tik nepārtraukts, Ka, šķietas, ar sudraba gaismu.. sāk apaugt Tas tīmeklītis Starp divu priedīšu galotnēm.
4.1.savienojumā «kā šķietas», «kā šķitās».
PiemēriLaiks, kā šķietas, būs labs.
- Laiks, kā šķietas, būs labs.
Avoti: 7-2. sējums