šamanis
šamanis -ņa, v.
Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
PiemēriUrsulas krastā.. dzīvoja vīrs un sieva. Vīrs gāja medībās, bet šamanim neziedoja pat ne sabuļa asti. Sievai piedzima dēli un meitas, bet viņa ne reizes nelūdza samaņa svētību.
- Ursulas krastā.. dzīvoja vīrs un sieva. Vīrs gāja medībās, bet šamanim neziedoja pat ne sabuļa asti. Sievai piedzima dēli un meitas, bet viņa ne reizes nelūdza samaņa svētību.
- Šamani labi pazina dabas parādības un cilvēka organismu, tāpēc arī spēja paredzēt gaidāmās dabas norises un bieži vien arī ārstēt..
- sal. Antons aploka malā sakūris ugunskuru un, zarus kraudams, pats lokās tam apkārt kā rēgains šamanis.
Avoti: 7-2. sējums