Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šantažēt
šantažēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
PiemēriBrigita, uzzinājusi, ka viņas atvietotajā uzdota par sievu, sāka bijušo vīru šantažēt. Lai par fiktīvu sievas uzdošanu neizlingotu no Stokholmas, arhitekts maksāja.
Avoti: 7-2. sējums