šarms
šarms -a, v.; parasti vsk.
1.Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
PiemēriPirmajā brīdī, satiekoties uz ielas vai sabiedrībā, reti kāds viņai pievērsa uzmanību. Viņas šarms atplauka, kad ar viņu sāka sarunāties.
1.1.Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
Piemēri..koncertiem īpatu šarmu piešķīra Imas Sumakas izturētā un aktieriski ļoti izmeklētā mākslinieces personība.
Avoti: 7-2. sējums