šarms
šarms -a, v.; parasti vsk.
1.Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
PiemēriPirmajā brīdī, satiekoties uz ielas vai sabiedrībā, reti kāds viņai pievērsa uzmanību. Viņas šarms atplauka, kad ar viņu sāka sarunāties.
- Pirmajā brīdī, satiekoties uz ielas vai sabiedrībā, reti kāds viņai pievērsa uzmanību. Viņas šarms atplauka, kad ar viņu sāka sarunāties.
- Filips: Sieviete ar smadzenēm un laikmetīgu šarmu! Šāda kombinācija mūsu dienās ir pavisam neparasta.
- Viņam [aktierim] bija arī īsts māksliniecisks temperaments un šarms, ko skatītāji un kritika augstu novērtēja.
1.1.Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
Piemēri..koncertiem īpatu šarmu piešķīra Imas Sumakas izturētā un aktieriski ļoti izmeklētā mākslinieces personība.
- ..koncertiem īpatu šarmu piešķīra Imas Sumakas izturētā un aktieriski ļoti izmeklētā mākslinieces personība.
- Viņas mākslā īsti sievišķīgi sadzīvo gan temperamentīgas jūtu izpausmes, gan.. glezniecisks šarms..
- Katram īpatnību bagātam novadam ir sava pievilcība, savs šarms. Vienreizīgums, savdabība ir ieguvums, sevišķi mūsdienās..
Avoti: 7-2. sējums