šausmas
šausmas -u, s.; tikai dsk.
1.Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
PiemēriTuvās nāves šausmas.
1.1.Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
PiemēriOlgai bija sakrājies tik daudz un dažādu vajadzību, ka Robertu šausmas pārņēma, tās dzirdot vien.
2.Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
PiemēriStudents: Pārāk ilgi tauta cieta Kara šausmās, postu, badu.
2.1.ģen.: šausmu, adj. nozīmē Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem, tiem raksturīgs.
PiemēriŠausmu filma.
Avoti: 7-2. sējums