šerps
šerps -ais; s. -a, -ā
šerpi apst., sar.
1.Skarbs, ass, arī nikns.
PiemēriFilips: Juniora kundze ir šerpa. Viņa nerunā, bet kliedz, ka visa māja skan. Ja kas nenotiek pēc viņas prāta, viņa krīt gar zemi, vaimanā un kauc.
2.Spēcīgs. Arī straujš.
Piemēri..viņš.. uzsauc Znotiņam, kas tāpat, kājās stāvēdams, vada otru laivu: «Šerpāk griez, šerpāk! Tā! Labi!»
Avoti: 7-2. sējums