Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šmakstēt
šmakstēt parasti 3. pers., šmakst, pag. šmakstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLūpas šmakst.
Avoti: 7-2. sējums