šoks1
šoks -a, v.
1.fiziol. Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) — perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
PiemēriPrimārais šoks.
2.Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
PiemēriMārtiņš: Es saprotu, ka tas ir iespaidīgs šoks uz daudziem gadiem. Tas vai samaitāt pat visu dzīvi - tādai kā tev. Un, ja nebūtu trāpījušies tie tūkstoši, tu, man liekas, nebūtu pat mēģinājusi izķepuroties.
Avoti: 7-2. sējums