Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šoneris
šoneris -ra, v.; jūrn.
Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
PiemēriŠoneris pārvadāja kokmateriālus no Hamburgas uz Liverpūli un pelnīja baltu naudu.
Avoti: 7-2. sējums