Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šotēvs
šotēvs -a, v.
Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
Piemēri«Nu zini, šotēv, kad tev tik slikti iet, - mainīsimies. Ņem tu mūsu butku [būdu] un vaļinieka priekus un dod mums savus Galarijus.»
Avoti: 7-2. sējums