Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
špaktele
špaktele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
Piemēri..špaktele jāuzklāj plānā kārtiņā, labi jāizžāvē un jānoslīpē, lai tā neplaisātu..
  • ..špaktele jāuzklāj plānā kārtiņā, labi jāizžāvē un jānoslīpē, lai tā neplaisātu..
2.Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
Piemēri«Dod špakteli, parādīšu!» Kīlens izņem no manām rokām darba rīku. «Lūk, šitā, stingri iespiež ķiti [grīdas] spraugā..»
  • «Dod špakteli, parādīšu!» Kīlens izņem no manām rokām darba rīku. «Lūk, šitā, stingri iespiež ķiti [grīdas] spraugā..»
  • Namu apdares laikā krāsotāji izmanto visus jaunceltnē esošos mehanizācijas līdzekļus, sākot ar krāsošanas agregātu un slīpēšanas mašīnu un beidzot ar darba gaitā uzlabotiem instrumentiem, piemēram, gumijas špaktelēm un porolona veltnīšiem.
  • Te ražo ķelles - senseno mūrnieka darbarīku, bez kura neiztiek arī mūsdienu celtnieks. Un vēl te izgatavo špakteles - ne mazāk vajadzīgu rīku.
Avoti: 7-2. sējums