Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
špetnums
špetnums -a, v.; parasti vsk.; sar.
Špetnība1.
PiemēriKad alus muca bijusi tukša, tad meklējuši lāpstas, lai raktu veco laukā un noņemtu dziesmu svētku karogu, ko Jaunskaldu saimniece savā špetnumā uz zārka uzsegusi. Vai tad dziesmu var zemē aprakt, kaut arī pati Jaunskaldu saimniece tā būtu izlēmusi?
Avoti: 7-2. sējums