Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švauksts
švauksts -a, v.; niev.
Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
Piemēri..dubultu nicinājuma devu saņēma dendijs dārgajā mētelī un zemi iebuktētajā velūra platmalē... «Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
Avoti: 7-2. sējums