Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ūdensgalva
ūdensgalva -as, s.; med.
Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
PiemēriVisbiežāk ar ūdensgalvu slimo zīdaiņi. Tās cēloņi var būt mātes slimības grūtniecības laikā (īpaši gripa), kas rada smadzeņu bojājumu auglim, un bērns piedzimst ar ūdensgalvu.
Avoti: 8. sējums