ūdenskrātuve
ūdenskrātuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
PiemēriApūdeņošanas ūdenskrātuve.
1.1.Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
Piemēri..arī apkārtējā vide ietekmē ūdenskrātuves stāvokli. Izcērtiet piekrastes mežu - un upe kļūs sekla.
Avoti: 8. sējums