Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ūdensroze
ūdensroze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
PiemēriSniegbaltā ūdensroze.
  • Sniegbaltā ūdensroze.
  • Naģes līčos un līcīšos baltās ūdensrozes.. zied tā, ka liktos, pa ziediem vien varētu pāriet pāri sausām kājām, tomēr melnas dūkstis nelaiž šim krāšņumam ne tuvumā.
  • Baseinā varētu iedēstīt rožaini baltās ūdensrozes, kādas aug Burtnieku parka dīķī.
  • «Tur ir ūdensrozes,» viņa rāda ezerā, «tur aiz stiebriem, kur dzelme sākas. Liekas kā balti putni, un visa dzelmes mala balta.»
Stabili vārdu savienojumiDzeltenā ūdensroze.
1.1.Šī auga zieds vai kāts ar ziedu.
Piemēri..upe bija piesnigusi ar tūkstošiem baltu ūdensrožu.
  • ..upe bija piesnigusi ar tūkstošiem baltu ūdensrožu.
  • Noplūcu dažas ūdensrozes un izkāpju krastā. «Ņemiet,» es saku un pasniedzu ziedus meitenei..
  • Meitene turēja rokās ūdensrožu pušķi. Likās, baltajos ziedos vēl trīs skaidrās ūdenslāses..
  • sal. Ēst man patiesi stipri gribējās. Kartupeļi bija miltaini, balti un smaržīgi un plaisājuma vietās atvērās kā ūdensrozes.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
PiemēriNo ūdensrožu dzimtas augiem jāmin arī lēpes.
  • No ūdensrožu dzimtas augiem jāmin arī lēpes.
Avoti: 8. sējums