ūdenstece
ūdenstece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
PiemēriKoki pirmām kārtām jāstāda gar upēm, strautiem, kanāliem un citām ūdenstecēm.
2.Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
Avoti: 8. sējums