ūdenstece
ūdenstece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
PiemēriKoki pirmām kārtām jāstāda gar upēm, strautiem, kanāliem un citām ūdenstecēm.
- Koki pirmām kārtām jāstāda gar upēm, strautiem, kanāliem un citām ūdenstecēm.
- Jebkuras.. ūdensteces pastāvēšanu nodrošina virszemes un pazemes ūdeņi, kas to baro.
- Augsnē veidojas nelielas ūdensteces (īslaicīgs biezs strautiņu tīkls), kuras no augsnes iznes erozijas produktus, arī augu barības vielas.
2.Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
Avoti: 8. sējums