Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ūdenszars
ūdenszars -a, v.
Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
PiemēriKoks aiz vecuma sadzinis milzum daudz ūdenszaru.
  • Koks aiz vecuma sadzinis milzum daudz ūdenszaru.
  • Kaspars pieiet pie ābeles, kurai daļa no lielajiem skeletzariem pavisam nokaltusi, kamēr citi ar pēdējiem spēkiem stāvu gaisā izdzinuši ūdenszarus, tievus un garus kā vaska sveces.
Avoti: 8. sējums