žļakstēt
žļakstēt parasti 3. pers., žļakst, pag. žļakstēja; intrans.
1.Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..norāvu bisi no pleca, kad alnis, dūņām žļakstot, izbrida no brikšņiem aizauguša purva.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
PiemēriKādreiz nēsāja pastalas - lietū un rasā piemirka tā, ka žļakstēja..
Avoti: 8. sējums