žļerkstēt
žļerkstēt parasti 3. pers., žļerkst, pag. žļerkstēja; intrans.
1.Žļarkstēt1.
Piemēri..meitene izmisīgi staipīja žļerkstošu ķēdi, pūlēdamās badīgo lopu [govi] uz kaut kurieni aizvilkt..
- ..meitene izmisīgi staipīja žļerkstošu ķēdi, pūlēdamās badīgo lopu [govi] uz kaut kurieni aizvilkt..
- Vējā tie [vārti] žļerkst un klab, un naktīs šķiet, ka pa tiem ļaudis iet un nāk..
2.Žļarkstēt2.
PiemēriPļava pārpurvojusies, jo grāvis nu jau pārdesmit gadu nebija tīrīts. Pat jūnija vidū žļerkstēja zem kājām.
- Pļava pārpurvojusies, jo grāvis nu jau pārdesmit gadu nebija tīrīts. Pat jūnija vidū žļerkstēja zem kājām.
- ..skrēju kaut kā izmisīgi un visu laiku dzirdēju, kā kurpēs žļerkst ūdens.
- Slapjie zābaki pie katra soļa žļerkst.
Avoti: 8. sējums