Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žūpot
žūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
PiemēriKad skroderis iesāka, tad žūpoja caurām dienām, dažreiz pa naktīm palikdams gulēt turpat krogā.
1.1.sar. Dzert alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņa [krodzinieka] dusmām bija divēji iemesli: jaukā laikā neviens negribēja žūpot, un, otrkārt, viņš tomēr te bija piesiets..
Avoti: 8. sējums