žagari
žagari -u
žagars vsk. -a, v.
1.No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
PiemēriŽagaru klēpis.
1.1.Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
Piemēri«Ja viņš.. būtu mans bērns, es tā viņam notēstu dibenu ar bērza žagaru, uzreiz puika būtu kā puika.»
Stabili vārdu savienojumiDabūt žagarus.
Avoti: 8. sējums