Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žakete
žakete -es, dsk. ģen. -šu, s.
No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
PiemēriĪsa žakete.
Stabili vārdu savienojumiDivrindu žakete. Vienrindas žakete.
Avoti: 8. sējums