žakete
žakete -es, dsk. ģen. -šu, s.
No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
PiemēriĪsa žakete.
- Īsa žakete.
- Pagarināta žakete.
- Vilnas auduma žakete.
- Samta žakete.
- ..mugurā viņam bija gara, rūtaina, pusmētelim līdzīga žakete, kas sniedzās gandrīz līdz ceļiem..
- ..viņš ne mirkli nevilcinātos novilkt labi pašūdinātā uzvalka žaketi, ko tam vajadzēja valkāt kā direktoram..
- Viņš valkāja tumšzilu formas žaketi, kas viņam bija par platu, acīm redzot, aizņemta.
- Viņai mugurā bija, kā vienmēr, teicami izgludināts pelēks kostīms, kura žaketes izgriezumā staroja balta blūzīte.
- Apvilcis kārtīgu divrindu žaketi, baltā virskreklā, viņš izskatījās ļoti cienīgs..
Stabili vārdu savienojumiDivrindu žakete. Vienrindas žakete.
- Divrindu žakete — Žakete ar divām pogu rindām.
- Vienrindas žakete — Žakete ar vienu pogu rindu.
Avoti: 8. sējums