žandarms
žandarms -a, v.
Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
PiemēriTējnīcu Matilde iekārtoja jau okupācijas laikā, kad vācu žandarms izgādāja viņai vajadzīgo atļauju.
- Tējnīcu Matilde iekārtoja jau okupācijas laikā, kad vācu žandarms izgādāja viņai vajadzīgo atļauju.
- Māti kādreiz gribējuši nošaut Bermonta žandarmi.
- Kad Trokša bija ievainots, viņš nakti izmuka no Jelgavas kara lazaretes. Žandarmi viņu meklēja pa Rīgu kā dezertieri.. [2. pasaules kara laikā.]
Avoti: 8. sējums