žargons
žargons -a, v.; val.
Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
PiemēriSkolēnu žargons.
- Skolēnu žargons.
- Studentu žargons.
- Jūrnieku žargons.
- Runāt žargonā.
- Dzīvodams pilsētas nomalē, viņš lieliski apguva pašpuiku žargonu..
- Ar vāciešiem no Engelsas [izsūtījumā] draudzējāmies. Māte ar viņiem sarunājās vāciski, lai gan engelsieši lauzījās dīvainā žargonā, jaukdami vācu un krievu vārdus..
- ..ģimene bija apņēmusies runāt tikai pareizu latviešu valodu, lai bērns neiemācītos tolaik Rīgas vidusmēra ģimenēs izplatīto baltvācisko [baltvācu] žargonu.
- ..jaunekļi mēdz savus vecākus lielīgā žargonā saukt par senčiem vai večiem..
Avoti: 8. sējums