žoklis
žoklis -ļa, v.
1.anat. Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
PiemēriViņa kustībās bija drudžainība, sejā nemiers; žokļi brīžam sakodās, savilkdami vaigos muskuļu kukulīšus.
Stabili vārdu savienojumiApakšējais žoklis. Augšējais žoklis.
2.zool. Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
PiemēriBruņurupučiem uz žokļiem zobu vietā atrodas asas raga plāksnītes.
3.tehn. Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
PiemēriDrupinātajā žoklis.
Avoti: 8. sējums