žvarkstēt
žvarkstēt parasti 3. pers., žvarkst, pag. žvarkstēja; intrans.
Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViņas sēta atradās vairāk uz rītiem, kur jau rūca ienaidnieka lielgabali, kur žvarkstēja kāpurvažas [kāpurķēdes]..
Avoti: 8. sējums