Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķert.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi)
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi)
- (Ne)ķert uz mušpapīra
- (Ne)ķert uz mušpapīra
- (Pa)ķert uz muļķa
- Grābt (arī ķert) no zila gaisa
- Kā zibens (spēriena) ķerts
- Ķert (arī grābt) no (zila) gaisa
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas)
- Ķert (tukšu) vēju
- Ķert (tukšu) vēju
- Ķert karstu
- Ķert liesmas (arī uguni)
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus)
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus)
- Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus)
- Ķert rokā
- Ķert rokā (arī ciet)
- Ķert tukšu vēju
- Ķert uguni (arī liesmas)
- Ķert uguni (arī liesmas)
- Ķert uz (arī pie) vārda
- Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem)
- Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus)
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas)
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas)
- Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt
- Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu
Atrasts skaidrojumos (85):
- (Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- aizkabināt Aizāķēt, aizķert (aiz kā, kur).
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizmesties Aizķerties (1).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- apķert Apķerties (2).
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- piekrampēties Cieši pieķerties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem). Ieķerties (ar zobiem).
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- ķerts Divd. --> ķert.
- paķerts Divd. --> paķert.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
- izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem).
- izblusoties Izķert sev blusas.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
- ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3). Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- pienākt Pieķert (kādu. nevēlamā rīcībā).
- Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- pietverties Pieturēties. Arī pieķerties.
- pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- iepīties Refl.--> iepīt (1). Sapīties, ieķerties (kur).
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
- apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
- Dabūt rokā Sameklēt. Noķert.
- Dabūt rokā Sameklēt. Noķert.
- ietverties Satverot (ko), turēties. Ieķerties.
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai.
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml.).
- paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
- iekrist Tikt pieķertam, notvertam.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert. Vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt. Tvarstīt.
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ķert citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV