Paplašinātā meklēšana

Meklējam dabūt.

Atrasts vārdos (13):

Atrasts vārdu savienojumos (102):

Atrasts skaidrojumos (208):

aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. _imperf._ Stiept prom.
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
Dabūt atpakaļ Atdabūt.
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp. _imperf._ Vākt šurp.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābāt (2).
aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
ķert Gūt, dabūt.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā (pogu).
saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
izķencēt Izdabūt, izņemt.
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
atkalt Kaļot dabūt vaļā. _imperf._ Kalt vaļā.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izkašāt (3), izkašņāt (3).
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izsukāt (2).
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Mēzt nost (sānis).
atmēzt Mēžot atdabūt šurp _imperf._ Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā. Atmūķēt.
sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Izraut kaut (vai) no elles Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
palūkot Pameklēt, arī dabūt.
paraudzīt Pameklēt. Arī dabūt. Palūkot (3).
Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) Personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā. _imperf._ Plucināt vaļā.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
atraut Raujot atdabūt šurp. _imperf._ Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
dabūjums Rezultāts --> dabūt (1). Tas, kas ir dabūts, iegūts.
ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābāt Sadabūt (1).
sagrābstīt Sadabūt (1).
sagramstīt Sadabūt (1).
sakasīt Sadabūt (parasti naudu).
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
izraut Sameklēt, sadabūt. Arī izdabūt.
sadzenāt Sameklēt. Arī sadabūt.
sadzīt Sameklēt. Arī sadabūt.
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert, lai dabūtu, iegūtu (parasti naudu).
lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skribinot izdabūt.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skrubinot izdabūt.
izsmalstīt Smalstot izdabūt.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom. _imperf._ Spārdīt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom. _imperf._ Gādāt prom. Nogādāt, aiztransportēt.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Šķūrēt nost.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). _imperf._ Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
Dabūt pigu Tikt noraidītam, nedabūt neko.
attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts). _imperf._ Tīt vaļā.
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās. _imperf._ Vedināt prom. Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp. _imperf._ Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
atvilināt Vilinot atdabūt nost. _imperf._ Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. _imperf._ Vilināt prom.
atvilināt Vilinot atdabūt šurp. _imperf._ Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp. _imperf._ Virzīt šurp. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Virzīt apkārt.

dabūt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

dabūt

MLVV

dabūt

MEV

dabût