Paplašinātā meklēšana
Meklējam likums.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (126):
- aplauzums Aplauzts salikums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
- vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
- Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Vairākbalsība.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1). Arī konstitūcija.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2).
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
- saldo Konta slēguma atlikums. Starpība starp kredīta un debeta summām.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- kopojums Lappusēs sakārtots salikums. Aplauzums.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
- Negācijas negācijas likums Nolieguma nolieguma likums.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- regula Noteikums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē. Arī likums (1).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
- trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
- Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā. Atcelt.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- propozīcija Priekšlikums, ierosinājums.
- Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- bauslis Reliģiski ētisks pamatlikums.
- Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- Likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- druka Salikums (iespieddarbā).
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- izsecināt Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
- Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
- Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
- pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
- organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā. Tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
- nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
- ilegāls Tāds, ko aizliedz likums. Nelegāls. Slepens.
- spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas) Pārpalikums.
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- iespiedforma Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Matrice.
- metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
- Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
- Dabas parks Teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
- harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- satversme Valsts pamatlikums. Konstitūcija.
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- nigrols Viena no transmisiju eļļām - naftas pārtvaices pārpalikums.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai. Rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
- Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegta ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un pamatīpašības, ka an tas izstrādes, pārveidošanas, pārraides un izmantošanas likumsakarības.
- bioloģija Zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus, to attīstību, dzīves veidu un dzīvības procesu likumsakarības.
- dabaszinātnes Zinātņu nozares, kas pētī dabas parādības un likumsakarības.
likums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV