Paplašinātā meklēšana
Meklējam saspriegt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- saspriegts Divd. --> saspriegt [1].
- piepūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- uzpūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- gļēvs Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
- ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (2).
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
- pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- saspriegums Paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt [1] (1).
- noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- piepūst Pūšot saspriegt, arī izplest (ko).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- saspriegties Refl. --> saspriegts [1] (1). Tikt saspriegtam.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kĮūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- slābs Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- šļaugans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (3).
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (2).
- Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
saspriegt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV