Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsū.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- (Uz)laist suni (kādam) virsū
- Gulēt virsū (naudai)
- Gulēt virsū naudai
- Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū
- Lādēt virsū
- Laist suni (kādam) virsū
- Līst virsū
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs
- Mācas virsū kā nāve
- Mācas virsū kā nāve
- Mesties virsū
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū
- Nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū)
- Nākt virsū
- Spļaut virsū (arī uz ko)
- Stāt (arī stāties) virsū
- Stāties (arī stāt) virsū
- Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū
- Uzlaist suni (kādam) virsū
- Zemes virsū
Atrasts skaidrojumos (378):
- (Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- plīties Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Arī uzkaisīt.
- pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- Laist suni (kādam) virsū Rīdu suni (kādam) virsū.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
- brukt Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku). Spiežoties virsū, nonāvēt.
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam). Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus). Šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Uzziest.
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū.
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā). Liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos). Nomīdīt (2).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
- Uzlaist suni (kādam) virsū Uzrīdīt suni (kādam) virsū.
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam).
- uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
- uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam).
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
virsū citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV