Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ačgārns
ačgārns -ais; s. -a, -ā
ačgārni apst.
1.Sagrozīts otrādi. Pretējs parastajam, pieņemtajam.
PiemēriSkaitīt ačgārnā kārtībā.
1.1.apst. Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts. Otrādi. Atmuguriski.
PiemēriKārbiņa jātur kabatā ačgārni, ar dibenu uz augšu.
1.2.apst. Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
PiemēriUzvilkt kreklu ačgārni.
1.3.apst. Pretēja secībā, nekā parasts.
Piemēri"Kāpēc gan vagoni tā sanumurēti? Pirmie numuri pēdējiem un pēdējie pirmajiem vagoniem!" Grieze pieķērās mazajai nekārtībai. "Viss ačgārni!"
2.Pavisam nepareizs.
PiemēriAčgārni uzskati.
Avoti: 1. sējums