Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aculiecinieks
aculiecinieks -a, v.
aculieciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
PiemēriNotikuma aculiecinieks.
Avoti: 1. sējums