Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aculiecinieks
aculiecinieks -a, v.
aculieciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
PiemēriNotikuma aculiecinieks.
  • Notikuma aculiecinieks.
  • Nopratināt aculiecinieku.
  • Aculiecinieku novērojumi.
  • Nākošās paaudzes apskaudīs mūs par to, ka esam bijuši šā grūtā, bet skaistā [komunisma celtniecības].. laikmeta aculiecinieki un dalībnieki.
  • Vilmu un Māšu viņš paņēma līdzi kā aculiecinieces, kas bijušas pie Zentas, runājušas ar to..
Avoti: 1. sējums