aculiecinieks
aculiecinieks -a, v.
aculieciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
PiemēriNotikuma aculiecinieks.
- Notikuma aculiecinieks.
- Nopratināt aculiecinieku.
- Aculiecinieku novērojumi.
- Nākošās paaudzes apskaudīs mūs par to, ka esam bijuši šā grūtā, bet skaistā [komunisma celtniecības].. laikmeta aculiecinieki un dalībnieki.
- Vilmu un Māšu viņš paņēma līdzi kā aculiecinieces, kas bijušas pie Zentas, runājušas ar to..
Avoti: 1. sējums