adīt
adīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
PiemēriAdīt džemperi.
- Adīt džemperi.
- Adīt rakstu.
- Adīta jaka.
- Pie saimnieka kalpodama, Stine bija piekrājusi dziju, un tagad, govi vadādama, viņa adīja zeķes un cimdus..
1.1.intrans.
PiemēriAdīt labiski.
- Adīt labiski.
- Adīt kreiliski.
- Prast adīt.
- ..Lavīze negulēja. Sēdēja kaktā aiz skapja un adīja...Skandināja irbiem [adāmadatām], risināja dziju no kamola..
Avoti: 1. sējums