Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
adata
adata -as, s.
1.Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā — spraudziņa pavediena ievēršanai.
PiemēriLāpāmā adata.
Stabili vārdu savienojumi(Iet, arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa).
2.Adāmadata.
PiemēriUzmest valdziņus uz adatām.
3.Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
PiemēriSaspraužamā adata.
4.Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
PiemēriInjekciju adata.
5.parasti dsk. Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
PiemēriCirtēju cietās rokas nejuta asās skuju adatas, kas ķērās viņu drēbēs un dūrās, kur vien pieskārās.
6.Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
PiemēriManometra adata.
Avoti: 1. sējums