Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
advokāts
advokāts -a, v.
advokāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
PiemēriStrautiņš šinī Jelgavas braucienā iegāja arī pie advokāta, lai prasītu padomu, kā viņam izturēties tiesā.
  • Strautiņš šinī Jelgavas braucienā iegāja arī pie advokāta, lai prasītu padomu, kā viņam izturēties tiesā.
  • Kad draugi Sečenovam ieteica jau laikus parūpēties par kādu advokātu, viņš tiem atbildēja: "Kam man vajadzīgs advokāts? Es tiesā paņemšu līdzi vardi un nodemonstrēšu tiesnešiem savus eksperimentus. Lai tad prokurors mani atspēko."
1.1.sar. Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
PiemēriUzmesties par advokātu.
  • Uzmesties par advokātu.
Avoti: 1. sējums