adīklis
adīklis -ļa, v.
Tas, ko ada (ar rokām). Tas, kas vēl atrodas uz adāmadatām.
PiemēriVecmāmiņa sēdēja uz krāģīša [soliņa] pie loga, adīja un, atbīdījusi adīkli labi tālu no sevis nost, uzmanīgi skaitīja acis.
- Vecmāmiņa sēdēja uz krāģīša [soliņa] pie loga, adīja un, atbīdījusi adīkli labi tālu no sevis nost, uzmanīgi skaitīja acis.
- Zeķi vai cimdu Dārtīte nēsāja ganos līdzi pa nedēļai, pat divas nedēļas, kamēr tad beidzot adījums nāca gatavs. Tur gadījās dažādi iemesli: tad izgaisa dažas adatiņas, tad adīklis mājās aizmirsās, tad - skrienot adīklis bij kaut kur aizķēries un nomukuši visi valdziņi.
Avoti: 1. sējums