airēties
airēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Airējot virzīties (kurp). Irties.
Piemēri..viņš airējās malā uz to vietu, kur sēdēja Līna.
1.1.Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
PiemēriEdžiņš ar kājām spēcīgi airējās, turēdamies pretī straumei..
Avoti: 1. sējums