airēties
airēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Airējot virzīties (kurp). Irties.
Piemēri..viņš airējās malā uz to vietu, kur sēdēja Līna.
- ..viņš airējās malā uz to vietu, kur sēdēja Līna.
- Iekāpu laivā un bīdījos uz priekšu, airējos un neskatījos atpakaļ..
1.1.Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
PiemēriEdžiņš ar kājām spēcīgi airējās, turēdamies pretī straumei..
- Edžiņš ar kājām spēcīgi airējās, turēdamies pretī straumei..
- Ar abiem elkoņiem airēdamās, viņa spraucās no pūļa laukā..
Avoti: 1. sējums