airis
airis -ra, v.
Īpaši veidots rīks airēšanai.
PiemēriDivi airi.
- Divi airi.
- Airu laiva.
- Voldis.. skatījās, kā jauni cilvēki vizinājās raibi izkrāsotās laiviņās. Svārkus novilkuši,.. viņi neveikli cilāja airus.
- Nolicis airi, noliecos pār laivas malu un sāku raut ūdens augus...
- Griniņš ievilka airus un ļāva laivai slīdēt lēni uz priekšu.
- ..uzvarētāji atkal sēdās airos un gatavojās irties prom.
- Nosēdies airos, Pičs ar vienmērīgiem un spēcīgiem vēzieniem dzina laivu uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiSēsties airos.
- Sēsties airos — Sēsties laivā un sākt airēt.
Avoti: 1. sējums