aizņemties
aizņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.; trans.
1.Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
PiemēriAizņemties naudu uz īsu laiku.
- Aizņemties naudu uz īsu laiku.
- Aizņemties viesībām traukus.
- Divas reizes viņš [jaunsaimnieks] bija Jelgavā meklēt, kur varētu aizņemties. Jaunsaimnieku, kas vaicāja pēc aizdevumiem, bija daudz..
- ..sēklas nebij, un to kaunu Brīviņš negribēja ierādīt, ka viņam jāaizņemas no Mežavilka.
- Dāvis aizskrej uz kaimiņiem aizņemties vēl ķeseles [vēžošanai]. Jaunnedēļ mēs viņiem atdosim..
2.Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
PiemēriNo latvju tautas raksta viņš [mākslinieks] pirmām kārtām aizņemas tā ģeometrisko raksturu.
- No latvju tautas raksta viņš [mākslinieks] pirmām kārtām aizņemas tā ģeometrisko raksturu.
- Komponēdams viņš [neatzīts komponists] aizņēmās no visas pasaules, un tādēļ viņam izlikās, ka visa pasaule aizņēmusies no viņa...
- pārn. Laimīgs smaids visu laiku neatstāj viņas, pilnīgo seju, un liekas, arī vārdi aizņēmušies kaut ko no tā svētlaimes un salduma.
Avoti: 1. sējums