aizņirbēt
aizņirbēt parasti 3. pers., -ņirb, pag. –ņirbēja
aizņirbt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirba; intrans.
Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
PiemēriMeži un pļavas aizņirb gar vagona logu.
- Meži un pļavas aizņirb gar vagona logu.
- pārn. Gar acīm aizņirb raibu raibā dzīves ainava..
- pārn. Pa olnīcu lejā uz ataugu teciņiem aizņirb sīks, pastīdzējis augums linu baltu galvu..
Avoti: 1. sējums