Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizņirbēt
aizņirbēt parasti 3. pers., -ņirb, pag. –ņirbēja
aizņirbt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirba; intrans.
Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
PiemēriMeži un pļavas aizņirb gar vagona logu.
Avoti: 1. sējums